Ođđa ruoššaluossafilbma lea almmustahttojuvvon!
Suoma ja Norgga davvi jogaid ruoššaluossanálit leat lassánan sakka maŋimuš jagiid. Makkár šládja ruoššaluossa lea ja manin dat smiehtaha dutkiid nu ollu?
Vahátlaš vierisšlájaid stivrema ja máhtu nannen Barentsguovllus. Fidnomet doaibmá Suomas, Ruoŧas ja Norggas ja bargá lupiinnaiguin, stuorraboskkaiguin (jättiputki) ja ruoššaluosaiguin.
Háliidatgo diehtit varrasamos ságaid Barentsa vierisšládjafidnus? Ovddidan dihtii vierisšlájaide guoski áššiid, min mihttomearri lea hábmet riikkaidgaskasaš ovttasbargofierpmádaga, mii čohkiida Barentsguovllu báikkálaš- ja gieldadoaibmiin. Mii sáddet fidnusteamet dutnje dieđuid áigeguovdilis fáttáin.
Suoma ja Norgga davvi jogaid ruoššaluossanálit leat lassánan sakka maŋimuš jagiid. Makkár šládja ruoššaluossa lea ja manin dat smiehtaha dutkiid nu ollu?
Bessen oahpásmuvvat Bárentsa vierisšládjafidnu fidnokoordináhtora rollas ruoššaluosa jávkadanbivdovugiid testemii. Dutkandoaibma ollašuhttojuvvo Ohcejoga gielddas Deanu alde. Bivdotestemii laktásit moanat áššit, dego báikkálaččaid áššedovdamuša mearkkašupmi ja Deanu johkafatnasa erenomáš iešvuođat, maid ii seammás máhte oppa jurddašitge.
Cagganfiggamušain fuolakeahttá ruoššaluossa vuodjá, gođđá ja jápmá Deanus. Jápmán guliin luovvanit bibmosat, mat sáhttet váikkuhit máŋgga láhkai birrasii. Davvi-Norggas lea giđđudan oppa suoidnemánu.
Váldde oktavuođa midjiide, jus dus leat gažaldagat Barentsa vierisšládjafidnu birra dahje almmolut dásis vierisšlájaid birra!